Insultu pārcietušo cilvēku psiholoģiskās rehabilitācijas pamatuzdevumi 

Visu psiholoģiskās veselības komponentu atjaunošana:

1. aksioloģiskais komponents (labvēlīga attieksme pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem):

• psiholoģiskā komforta, savstarpējā atbalsta un savstarpējās palīdzības atmosfēras radīšana,
• slimnieka dvēseles līdzsvara atbalstīšana,
• palīdzība cilvēkam dzīves jēgas iegūšanā, nostiprināt ticību sev,
• palīdzība vecās vērtību sistēmas pārvērtēšanā,
• palīdzība slimniekam savas vērtības izjūtas saglabāšanā, palīdzot saglabāt cieņpilnu attieksmi pret savas vērtības izjūtu pirms insulta un tagad;

2. instrumentālais komponents (refleksijas kā pašizziņas līdzekļa pārvaldīšana, spēja koncentrēties uz savu iekšējo pasauli un uz savu vietu savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem):

• palīdzība apzināties, ka atbildību par savu veselību uzņemas cilvēks pats, ka viņš pats arī var daudz izdarīt, ieņemot aktīvu pozīciju attieksmē pret savu saslimšanu, aktīvi līdzdarbojoties savas rehabilitācijas procesā,
• palīdzība apzināties sava Es-tēla izmaiņas,
• palīdzība atrast savu lomu tuvākajā apkārtnē un sociumā;

3. vajadzību-motivācijas komponents (iespēja izmantot stresa situācijas, lai veiktu pozitīvas pārmaiņas, cilvēka vajadzība pēc pašattīstības):

• psiholoģiskā atbalsta sniegšana slimniekam, optimistiska noskaņojuma radīšana (palīdzība iemācīties priecāties par dzīvi),
• slimnieka un viņa radinieku informēšana par slimības būtību, tās psiholoģiskajām sekām, atkārtota insulta profilaksi, atjaunošanās iespējām un tempu,
• pozitīvas nākotnes nostādnes veidošana, palīdzība atklāt dzīves perspektīvas,
• reālistiskas attieksmes izveidošana slimniekam pret savu slimību, pret atjaunošanās iespējām un robežām,
• radīt atbilstošus apstākļus pārdzīvotās pieredzes iekšējai pārstrādei,
• palīdzība savu resursu apzināšanā, radošā potenciāla atklāšanā,
• radīt apstākļus, lai apmainītos ar adekvātas uzvedības stratēģijas pieredzi, ņemot vērā saglabājušos defektus,
• palīdzība interešu loka paplašināšanā,
• labvēlīgas un cieņpilnas saskarsmes veidošana, kurā iespējams apspriest savas grūtības un uzzināt, kā citi cilvēki jau ir izgājuši caur dažādiem dzīves pārbaudījumiem,
• radinieku iesaistīšana rehabilitācijas procesā.

 

  Darba principi:

 

1. Humānisma princips – nozīmē ticību cilvēka spējām, viņā pašā esošai aktīvai, radošai sākotnei. Tā ir māka atrast cilvēka stiprās un atšķirīgās no pārējiem (līdz ar to – pārējiem interesantās) šķautnes, kas palīdz pārvarēt radušās grūtības un problēmas. Mūsu acīs insultu pārcietušais cilvēks, pirmām kārtām tiek skatīts kā cilvēks, kas vēlas, meklē, rīkojas, un tikai pēc tam kā cilvēks, ko piemeklējusi šī slimība.

2. Realitātes princips – liek ņemt vērā insultu pārcietušā cilvēka patiesās iespējas, viņa dzīves situāciju un ierobežojumus (gan fiziskos, gan psihiskos), kā arī viņa dzīves mērķus un vēlmes.

3. Sistēmattieksmes princips – ļauj uztvert cilvēku kā vienotu sistēmu balstīties kompensēšanas mehānismos. Vienotā sistēmā visi tās elementi ir savstarpēji saistīti. Veicot speciālas mērķtiecīgas aktivitātes, apvienojot tās ar paša cilvēka iekšējām nostādnēm, bojāto vai īslaicīgi traumēto orgānu funkcijas uzņemas veselie posmi.

4. Savstarpējās palīdzības un atbalsta princips – tā ir īpašas atmosfēras un apstākļu radīšana savstarpējās palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kas pārcietuši insultu. Tieši pateicoties šādai atbalstošai saskarsmei un sadarbībai cilvēks atklāj savus resursus un jaunas iespējas, kuras agrāk vai nu nepamanīja, vai pat neticēja tām. Pie tam parādās aizvien jaunas vēlmes un plānojumi, nostiprinās dzīvotkāre.

5. Variativitātes princips – tas ir radošs un viegli variējams darbs, izmantojot daudzveidīgas formas un metodes un ņemot vērā programmas dalībnieku reālās vajadzības. Tas ļauj pārveidot visu darba sistēmu un to virzīt saskaņā ar komandas jauniegūto sadarbības pieredzi un jaunatklātajām iespējām.

     Darba virzieni:

 

1. Psiholoģiskā rehabilitācija un atbalsts

Tā ir speciāli veidota aktivitāte, darbība, kas palīdz insultu parcietušajiem cilvēkiem atveseļoties, t.i:

• rast jaunas dzīves jēgas,
• atklāt ticību sev, sameklēt sevī spēkus,
• sameklēt dzīvē un apkārtējos cilvēkos jaunus atbalsta punktus,
• apzināties savas prioritātes, intereses, mērķus, individuālās iespējas, kā arī ierobežojumus, kas radušies slimības laikā,
• atjaunot psihisko veselību, kura ļauj cilvēkam atkal sajust dzīvesprieku un pašrealizēties.

Psiholoģiskā rehabilitācija un atbalsts mūsu programmā notiek Kluba tikšanās laikā (2 reizes mēnesī) un īpaši veidotās pieredzes apmaiņas tikšanās reizēs „Kaleidoskops: manu interešu pasaule” (2 reizes mēnesī).

2. Izglītojošā darbība

Šī darbība izpaužas, izglītojot sabiedrību un skaidrojot dažādus jautājumus par:

• insulta būtību, tā sekām,
• atkārtota insulta profilaksi,
• atveseļošanās posmiem,
• dažādajām iespējām, kā piemēroties dzīvei,
• nepieciešamo atbalstu insultu pārcietušā cilvēka tuviniekiem.

Izglītojošo darbību mēs īstenojam, izmantojot masu mediju iespējas (radio „Doma laukums”, žurnāli „Psiholoģija mums”, „Psiholoģijas Pasaule”, laikraksti „Вести Сегодня”, “Час”, “Телеграф”), kā arī, vadot seminārus tiem, kas vēlas iesaistīties programmā (gan brīvprātīgajiem, gan insultu pārcietušajiem cilvēkiem un viņu radiniekiem) un izplatot mūsu gatavotos bukletus medicīnas un izglītības iestādēs.

3. Diagnostiskā darbība

Mūsu rehabilitācijas programmas dalībnieku individuālās diagnostikas pamatuzdevums ir insultu pārcietušo cilvēku psiholoģiskās veselības atjaunošanās dinamikas izpēte, kā arī patstāvīgi veicamas individuāli attīstošās programmas piedāvāšana ikvienam no šiem cilvēkiem.
Šādu diagnostiku mūsu programmas voluntieri veic vienreiz gadā, trīs – četru tikšanos laikā (atkarībā no cilvēka darba tempa). Diagnostika tiek veikta, izmantojot mūsu izvēlētus klasiskos psiholoģiskos testus un neiropsiholoģiskās diagnostikas metodikas, kā arī, izmantojot sarunas, novērojumus un mūsu izveidotu nepabeigto teikumu metodiku. Tiek pētīta cilvēka vispārējā dzīves nostādne, viņa attieksme pret sevi, pret slimību un atveseļošanos, svarīgas psiholoģiskās vajadzības, dažādas kognitīvās spējas, laika perspektīvas un darbaspējas īpatnības, adaptēšanās pakāpe.

Darba rezultātā katram diagnostikas dalībniekam tiek iedots viņa resursu raksturojums, kurā atzīmētas viņa stiprās puses un spējas, aprakstīta visredzamākā dinamika, noteiktas grūtības un atveseļošanās uzdevumi. Šis raksturojums tiek apspriests noslēguma tikšanās reizē, kurā cilvēks vēl arī saņem individuāli attīstošo uzdevumu un vingrinājumu mapi.

4. Koriģējoši – attīstošais darbs

Tā kā slimības gaitā tiek zaudētas vai bojātas dažādas fiziskās un psihiskās spējas (runa, fiziskās un izziņas spējas), šis darbs vajadzīgs, lai atjaunotu šīs funkcijas. Atjaunošana notiek, pateicoties kompensācijas mehānismam, kas ļauj noteiktām galvas smadzeņu daļām pārņemt zaudēto funkciju nodrošināšanu bojāto smadzeņu vietā. Izrādās, to var panākt, ja savlaicīgi (pēc insulta), secīgi un daudzveidīgi veic koriģējoši – attīstošo darbu.

Mūsu reabilitācijas programmas kompleksā šai darbībai ir vairāki virzieni un darba formas:

• intensīvā ķermeņa terapija (prakse) (Sensomotorā korekcija – speciāli fiziski vingrinājumi, lai attīstītu vispārējo koordināciju un noturību),
• atmiņas un citu izziņas procesu (uzmanība, uztvere, domāšana, runa) attīstības meistardarbnīca,
• pirkstiņvingrošana.

5. Konsultēšana

Sākot darbu programmā, nepieciešams apmeklēt pirmreizējo individuālo psihologa konsultāciju, kuras laikā kopīgi tiek izzinātas katram personīgi vissvarīgākās vajadzības un intereses, kā arī ar slimību saistīties fiziskie un psihiskie ierobežojumi.

Pie tam konsultācijas tiek izmantotas, lai apkopotu insultu pārcietušā cilvēka individuālo atveseļošanās pieredzi (sk. Vīrišķības bibliotēka), atklātu iekšējos resursus, kas vajadzīgi personīgo mērķu sasniegšanai (šīs konsultācijas notiek tikai pēc pieprasījuma).

6. Pētnieciskā darbība

Mūsu tēmas ietvaros ir iespējami gan plaša mēroga pētījumi, piesaistot lielu sabiedrības daļu, gan arī ekspresaptaujas, lai noskaidrotu cilvēku priekšstatus un viedokļus par atsevišķiem jautājumiem (piemēram – ko nozīmē „atbalstīt”). Mūsu mājas lapā varēsiet iepazīties ar šīs darbības rezultātiem.

7. Metodiskā darbība

Kā likums, cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, valsts cenšas nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas sistēmu. Psiholoģiskajai reabilitācijai, par nožēlu, ir atstāta niecīga vieta šajā sistēmā. Tieši tāpēc mūsu sākuma uzdevums ir izstrādāt psiholoģiskās reabilitācijas un atbalsta nodrošināšanas modeli.

Pie tam – psiholoģiskā reabilitācija ir nepieciešama arī insulta slimnieku radiniekiem. Šādas sistēmas izveide arī ir mūsu uzdevums. Modeļa veidošana nozīmē nepieciešamo darbības virzienu noteikšanu, atbilstošu darba formu un paņēmienu izvēli, kas nodrošinātu psihiskās veselības atkopšanos un atveseļošanās kompensācijas mehānismu „ieslēgšanos”. Šim mērķim mūsu psihologi ir atraduši galvenos darbības principus (sk. zemāk), kuri ir par pamatu vienotu koriģējoši – attīstošo programmu izstrādē.

Lai izglītotu visus ieinteresētos cilvēkus, arī tos, kam nav iespēju tieši piedalīties šajā programmā, mēs izstrādājam tematisko bukletu sērijas un veidojam mājas lapu, kas palīdzēs orientēties svarīgākajos jautājumos.

Pašreiz, pateicoties sadarbībai ar Ģimenes psiholoģiskā atbalsta centru Renessances, jau ir izveidota metodiskā nodrošinājuma sistēma brīvprātīgo komandas darbam – supervīzijas, atbalsta grupa, individuālās konsultācijas, kluba darbu organizējošās komandas sapulces.

8. Labdarība

Pateicoties Ģimenes psiholoģiskā atbalsta centru Renessances direktores Lozovskas Ludmilas iniciatīvai, biedrības „Vigor” rīcībā tiek nodota daļa no renesanses laikmeta labdarības balles ienākumiem. Iespējams, ka nākotnē varētu tikt veidoti vēl jauni labdarības pasākumi, kuru mērķis būtu arī „Vigor” atbalsts.

  Veselas, stresa noturīgas personības iezīmes,
kas svarīgas cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu

 

• dzīvesprieks,
• iekšējā lokusa kontrole – cilvēka spēja dzīves notikumus saistīt ar savu līdzdalību tajos,
• personīgā nozīmīguma un savu iespēju izjūta, ticība sev,
• kritiskums – līdzsvars starp tiekšanos uz risku un tieksmi uz drošību un stabilitātes saglabāšanu, līdzsvars starp nenoteiktības pieļaušanu un notikumu kontroli,
• jēgpilna attieksme pret personīgo dzīvi, spēja atrast un pārvarēt savas aizsargbarjeras,
• gatavība mācīties no citiem, atvērtība jaunai pieredzei,
• uztveres svaigums: jaunā atrašana jau zināmajā,
• autonomija, neatkarība no apkārtējo viedokļa,
• personības radošums.