Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.
Insultu pārcietušo cilvēku biedrības dibināšanas ceļš bija ilgs process. Pirmoreiz šī ideja parādījās 2003. gadā, kad Marina Kuzņecova, kas pati ir pārcietusi insultu, kopā ar Natāliju Ivanovu, Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas (SPPA) pasniedzēju, satika Ģimenes Psiholoģiskā Atbalsta centra (ĢPAC) „RenessanceS” direktori Ludmilu Lozovsku. Viņas nolēma pamēģināt uz psiholoģiskā centra pamata apvienot cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts pēc insulta. Psiholoģiskās rehabilitācijas programmas radīšanai apvienojās pieredzējušu skolas psihologu grupa – Tatjana Dogadajeva, Karīna Boroduļina, Līga Kalvāne, Svetlana Uļska, Larisa Vaikute, kā arī SPPA vecāko kursu studenti – Irina Trigubjuka, Rita Balabanova, Elita Āriņa, Ināra Derjugina, Nika Berne, Oļģerta Meļņikova, Sergejs Horoško (BKI) un citi.
Vēlāk komandai turpināja pievienoties ne tikai psihologi, bet arī pensionāri – ārsti un pedagogi. Īpaši gribam pieminēt nu jau aizsaulē aizgājušo Emmu Korneļjevnu Babiču, kas ar insultu pārcietušo cilvēku atbalsta kluba ideju vērsās pēc atbalsta ārstniecības iestādēs un arodbiedrībās.
Tika izveidoti pirmie informatīvie bukleti, lai sniegtu priekšstatu par insulta būtību, psiholoģiskās rehabilitācijas nepieciešamību un mūsu piedāvātajām iespējām. Tie tika izplatīti dažādās organizācijās. Papildus K.Boroduļina un L.Kalvāne publicēja rakstu sēriju presē, lai skaidrotu insulta psiholoģiskās sekas un nepieciešamību pēc psiholoģiskās rehabilitācijas. Pašreiz šis darbs turpinās, un ir izdoti bukleti „Cilvēku, kas pārcietuši insultu, adaptācija sadzīvē”, „Ko nozīmē atbalstīt cilvēku pēc insulta pārciešanas” un citi.
Pirmā programmas koordinatore bija psiholoģijas maģistre Līga Kalvāne, vēlāk viņas vietā stājās un līdz šim brīdim darbojas ārste, praktiskā psiholoģe un pedagoģijas maģistre Karīna Boroduļina. Programmas zinātniskā konsultante kopš tās pirmajām dienām ir psiholoģijas doktore, SPPA asociētā profesore, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Natālija Ivanova.
Visus šos pastāvēšanas gadus rehabilitācijas programmu materiāli nodrošina Ludmila Lozovska, ļaujot darbam izmantot psiholoģiskā centra telpas, kā arī piesaistot masu medijus, organizējot pasākumus sabiedrībai (labdarības pasākumi, informatīvie semināri u.t.t.). Viņa arī atbalsta inovāciju īstenošanu (jo īpaši programmu „Sensomotorā korekcija”).
2004. gadā sāka darboties pirmās trīs rehabilitācijas programmas – kluba nodarbības (nodarbības gatavoja un vadīja voluntieru komanda), „Atmiņas meistardarbnīca” (vadīja voluntieri I.Trigubjuka, R. Balabanova), kā arī radinieku atbalsta grupa (vadīja voluntiere T.Dogadajeva). Pašreiz, papildus minētajām programmām, norit programma „Sensomotorā korekcija”, psiholoģisko konsultāciju un tikšanos pie apaļā galda cikls „Kaleidoskops: manu interešu pasaule”, kuru koordinē Marina Kuzņecova. Programma „Atmiņas meistardarbnīca” ir izaugusi par „Izziņas meistardarbnīcu”.
2004. gadā „RenessanceS” saņēma Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda (BAPF) grantu psiholoģiskajam atbalstam cilvēkiem, kas pārcietuši insultu (koordinatores – L. Kalvāne, L. Lozovska).
Togad tika veikts plašs pētījums, kurā piedalījās 136 cilvēki (31,1% – 20 – 35 gadus veci, 48,5% – 36 – 50 gadus veci), pētot priekšstatus par insultu, tā sekām, kā arī atbalsta un rehabilitācijas nepieciešamību.
No 2005. līdz 2010. gadam uz mūsu programmas bāzes tika izstrādāti un aizstāvēti šādi diplomdarbi:
– bakalaura darbs – “”Es” tēls cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, un priekšstati par palīdzību slimniekiem un viņu radiniekiem rehabilitācijas procesā”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autors Vadims Ļevikins;
– maģistra darbs – „Saiknes starp motivāciju un gaidām no rehabilitācijas cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, fenomenoloģiskā analīze”, Londonas Metropolitēna universitāte, autore Ksenija Loginova;
– kvalifikācijas darbs – “Prasme iegūt un attīstīt apmierinājuma sajūtu ikdienas dzīvē”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Irina Trigubjuka.
– maģistra darbs – “Cilvēku, kas pārcietuši insultu, laika perspektīvas specifika”, Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas augstskola (SPPA), autore Neonila Brusova.
2006. gada 9. maijā tika apstiprināts insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” oficiālais statuss.
2006. gada 4. septembrī „Vigor” saņēma sabiedriskā labuma biedrības statusu (LR MK lēmums nr. 168).
2011. gadā tika ņemta dalība Insulta dienā, kas notika Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Atvērt
2011. gadā Marina Kuzņecova, biedrības „Vigor” vadītāja, saņēma Borisa un Ināras Teterevu Fonda apbalvojumu nominācijā „Pilsētas organizācijas vadītājs – brīvprātīgais”.
http://www.youtube.com/watch?v=5VAQCjAPyfM&lr=1&feature=watch
2012. gada janvārī Marinai Kuzņecovai Rīgas Dome piešķīra apbalvojumu „Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā „Sirsnīgs cilvēks – cerības vēstnesis”. Atvērt
Pašlaik Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas augstskolā notiek maģistra pētījums:
– Irina Trigubjuka “Gaidas pašam no sevis un tuviniekiem rehabilitācijas procesā pēc insulta”.